Par drošību uz ledus

ielūzis ledūKatru gadu, iestājoties ziemas sezonai, aktuāls kļūst jautājums par makšķernieku un personu, kas pārvietojas pa ledu, glābšanu. Novada teritorijā pēdējās ziemās sals ir nepastāvīgs, līdz ar to uz atklātajiem ūdeņiem – ezeriem, upēm un dīķiem izveidojusies ledus sega ir mainīga un vietām pat negaidīti nedroša. Ledus stiprību ietekmē ne vien sals (gaisa temperatūra), bet arī  zem ledus neredzamās ūdens straumes un avoti. Tādēļ reizēm gadās, ka ledū ielūzt pat pieredzējuši makšķernieki un vietējo apstākļu zinātāji, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kuri vienkārši atpūšas uz ledus – pastaigājas vai slido.

Īpašu uzmanību jāpievērš bērniem, kuriem sals un ledus rada jaunas un aizraujošas izklaides iespējas, bet trūkst pieredzes par to, kā novērtēt ledus drošību uz atklātiem ūdeņiem. Vecākiem un skolotājiem vajag bērniem ne vien stāstīt vispārēji par drošības pasākumiem uz ledus, bet arī paskaidrot kāpēc ir bīstami atrasties uz konkrētās ūdenskrātuves ledus (zemledus straumes, avoti ūdens dziļums, tālu no dzīvojamām mājām un cilvēku palīdzības un tml.). Uz lielākām ūdenskrātuvēm nelaidiet bērnus bez pieaugušo klātbūtnes.

Katrs ielūšanas gadījums ledū ir saistīts ne vien ar risku veselībai vai pat dzīvībai, bet arī var prasīt ievērojamu resursu patēriņu iesaistot glābējus ar speciālo aprīkojumu un tehniku. Tādēļ vairāku gadu garumā starp dažādām institūcijām ir notikušas diskusijas par to, kā novērst personu atrašanos uz ledus laika periodā, kad to darīt ir īpaši bīstami. Atsevišķu cilvēku atrašanas uz ledus bīstamajā periodā dod pārējiem sabiedrības locekļiem kļūdainu signālu, ka ledus ir drošs jebkurā vietā.

Pašreiz vairākas pašvaldības ir apstiprinājušas tādas saistošo noteikumu normas, kuras aizliedz atrasties uz publisko ūdenskrātuvju ledus noteiktā periodā vai noteiktās vietās. Sods par šo noteikumu neievērošanu paredzēts no 30 euro (Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritorijā) līdz 71 euro (Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā).

“Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” paredz to, ja šo normu neievērošanas rezultātā glābšanas darbos bijuši iesaistīti speciālie dienesti, tad uzliek naudas sodu līdz 350 euro.

Starpinstitūciju diskusiju gaitā tiek apspriestas iespējamās izmaiņas likumos, kas ļautu pašvaldībām, atkarībā no reģiona klimatiskām īpatnībām, pašām noteikt laika periodu, kādā atrašanas uz ūdenstilpņu ledus var būt bīstama un ir aizliegta. Par šo normu neievērošanu administratīvā atbildība tiktu noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.